Runas attīstībai ir galvenā nozīme agrīnā bērnības izglītībā. Tieši sakarīga runa realizē valodas komunikatīvo funkciju un nosaka bērna garīgās attīstības līmeni. Mazu bērnu runas attīstībā ir vairākas iezīmes.
Runas attīstības iezīmes pirmsskolas bērnībā
Bērna runas attīstība notiek vienlaikus ar domāšanas attīstību un ir saistīta ar darbību sarežģīšanu un saziņu ar apkārtējiem cilvēkiem. Balss atbildes pirmā dzīves gada bērniem ir sagatavošanās posms runas attīstībā. Sākot no trim mēnešiem, bērns sāk atkārtot dzirdētās skaņas: hums ("khy", "gy", "ahy"), hums (dzied patskaņu skaņas ("ah-ah", "uh-eh").
Sākot ar gada otro pusi parādās pļāpāšana ("ba-ba-ba", "ma-ma-ma", "cha-cha-cha"). Bērnošanu jau kontrolē mazuļa dzirde. Pieaugušajam ir jāpanāk, lai bērns varētu atkārtot piedāvātās skaņas. Kopš šī vecuma imitācija kļūs par vissvarīgāko runas apguves līdzekli.
Pirmā gada beigās bērna runā parādās kopā izrunātas zilbes - vārdi. Līdz gada vecumam zīdainim jāspēj runāt apmēram 10 vārdos (ieskaitot vienkāršus: "av-av", "du-du" utt.). Sākotnēji atsevišķam vārdam bērnam ir teikuma nozīme. Šis periods ilgst apmēram pusotru gadu. Tad bērni sāk lietot divu vārdu un vēlāk trīs vārdu frāzes.
Maza bērna runa ir fragmentāra, papildus vārdiem satur arī žestus, sejas izteiksmes, onomatopoēzi. Pamazām runa kļūst sakarīgāka. Biežāka un atšķirīgāka bērna komunikācija ar pieaugušajiem un vienaudžiem rada labvēlīgus apstākļus runas attīstībai (vārdu krājums paplašinās).
Trīs gadus veci bērni tikai sāk apgūt spēju sakarīgi izteikt savas domas, viņiem kļūst pieejama dialogiskā runa (atbildes uz jautājumiem). Mazi bērni, veidojot teikumu, joprojām pieļauj daudzas kļūdas.
Vidējā pirmsskolas vecumā vārdu krājuma aktivizēšanai ir milzīgs attīstības efekts. Bērns runā sāk lietot īpašības vārdus un apstākļa vārdus. Parādās pirmie secinājumi un vispārinājumi. Bērns bieži lieto pakārtotas klauzulas, parādās pakārtotas klauzulas (“Es paslēpju mašīnu, kuru nopirka tētis”).
Šajā vecumā bērni dod priekšroku īsi atbildēt uz jautājumiem. Bieži vien viņi nevis formulē atbildi paši, bet gan jautājuma formulējumu apstiprinoši. Runas struktūra vēl nav pilnīgi perfekta (bieži teikumi sākas ar saikļiem: "tāpēc, ka", kad "). Bērni var izveidot mazus stāstus no attēla, bet biežāk viņi kopē pieaugušā modeli.
Vecākiem pirmsskolas vecuma bērniem runas attīstība sasniedz diezgan augstu līmeni. Bērni var formulēt jautājumu, labot un papildināt biedru atbildes. Parādās spēja atšķirt galveno no sekundārā. Bērns jau diezgan konsekventi veido aprakstošos un sižetiskos sižetus. Spēja stāstā stāstīt savu emocionālo attieksmi pret aprakstītajām parādībām vai objektiem vēl nav pietiekami attīstīta.
Saskaņotas runas mācīšanas uzdevumi
Maziem bērniem māca izteikt lūgumus vārdos, atbildēt uz pieaugušo jautājumiem ("Kas tas ir?", "Kas viņš ir?", "Ko viņš dara?"). Viņi arī tiek aicināti dažādos gadījumos biežāk vērsties pie pieaugušajiem un vienaudžiem.
Jaunākā pirmsskolas vecumā bērns jāveicina ar nepieciešamību dalīties iespaidos, runāt par izdarīto. Jāizkopj arī ieradums lietot vienkāršas etiķetes formas (sasveicināties, atvadīties, paldies, atvainoties).
Vidējā pirmsskolas vecumā bērni tiek mācīti atbildēt un uzdot jautājumus. Viņi atbalsta vēlmi pastāstīt par novēroto un piedzīvoto. Šajā attīstības posmā turpinās etiķetes noteikumu izstrāde (jums jāiemāca bērns atbildēt uz tālruni, satikt viesus, netraucēt pieaugušo sarunai).
Vecākā pirmsskolas vecumā viņi precīzāk un pilnīgāk māca atbildēt uz jautājumiem, uzklausīt un tajā pašā laikā nepārtraukt sarunu biedru, nenovērst uzmanību. Bērni jāmudina sazināties par lietām, kas pašlaik nav redzamas (par lasītām grāmatām, skatītajām filmām). Vecākiem bērniem jāpārzina dažādas runas etiķetes formas un jālieto tās bez atgādinājuma.
